Ministru prezidenta ziņojums par nacionālo drošību 2012
Latvijā pakāpeniski iezīmējas tendence palielināties mērķtiecīgiem un plānotiem kiberuzbrukumiem pret valsts institūcijām, minēts ikgadējā Ministru prezidenta ziņojumā Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, ko otrdien uzklausīs valdība.
Premjers norāda, ka apstākļos, kad valsts pārvalde, sabiedrība un ekonomika ir atkarīga no informācijas tehnoloģiju (IT) nodrošinātajiem un atbalstītajiem pakalpojumiem, to nelikumīga izmantošana, bojāšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts un sabiedrības drošībai, sabiedriskajai kārtībai, kā arī negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku.
"Ar IT palīdzību ir iespējams apturēt vai pārtraukt valsts informācijas sistēmu un elektronisko sakaru tīklu darbību, apgrūtināt valsts politisko, ekonomisko, militāro lēmumu pieņemšanas mehānismu darbību, kā arī dezinformēt sabiedrību. Līdz ar to IT drošība ir uzskatāms par būtisku nacionālās drošības faktoru," teikts premjera ziņojumā.
Saskaņā ar dokumentā sniegto informāciju ik dienu tiek reģistrēts ievērojams skaits IT drošības incidentu – sākot no vairākiem augstas nozīmības incidentiem un vairākiem simtiem zemas intensitātes incidentiem, un tie vienlīdz skar ne tikai valsts un pašvaldību institūcijas, bet arī komersantus un privātpersonas.
"Līdz ar politiski, sabiedriski vai ekonomiski jūtīgu notikumu attīstību pieaug arī politisku motīvu vadītu uzbrukumu skaits pret valsts un pašvaldību institūcijām un komersantiem gan no Latvijas iekšienes, gan no ārvalstīm. Pakāpeniski iezīmējas tendence palielināties mērķtiecīgiem un plānotiem uzbrukumiem pret valsts institūcijām," secināts ziņojumā.
Premjers norāda - īstenojot līdzšinējās prioritātes IT apdraudējumu samazināšanā, ko noteikusi Nacionālā drošības koncepcija, ir veikti dažādi pasākumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanā, starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošanā, apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošanā, kā arī IT lietotāju zināšanu pilnveidošanā.
Tā tiesiskā regulējuma pilnveidošanas nolūkā 2012.gada 1.februārī stājās spēkā Informācijas tehnoloģiju drošības likums un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi, izveidojot IT kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēmu un IT drošības incidentu novēršanas institūciju "CERT.LV", nosakot IT kritiskās infrastruktūras īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un valsts un pašvaldību institūcijām saistošu rīcību IT drošības incidentu gadījumos, nosakot vienotas pamata drošības prasības visām valsts un pašvaldību institūcijām, nosakot publisko elektronisko sakaru tīklu nepārtrauktas darbības nodrošināšanas plānošanas pienākumu, kā arī izveidojot Nacionālo IT drošības padomi.
Tāpat sākts darbs pie tiesību aktos ietvertā regulējuma pietiekamības attiecībā uz nodarījumiem pret informācijas sistēmu drošību vai darbībām, kas vērstas pret automatizētām datu apstrādes sistēmām, izvērtēšanas.
Starptautiskās sadarbības pilnveidošanas nolūkā špgad noslēgts saprašanās memorands starp Latviju un NATO par sadarbību IT aizsardzībā, kā arī sākta saprašanās memoranda ar Lietuvu un Igauniju par sadarbību IT drošībā izstrāde.
IT lietotāju zināšanu pilnveidošanā ieguldījumu devušas ikgadējās "Drošāka interneta dienas", "CERT.LV" izveidotais portāls "Esi drošs" (www.esidross.lv), speciālu izglītojošu materiālu izplatīšana un "Datorologa" pasākumi, kuru laikā ikvienam interesentam ir iespēja veikt bezmaksas datoru drošības pārbaudi. Tāpat notikušas valsts un pašvaldību institūciju IT speciālistu apmācības semināros "Esi drošs" un valsts un pašvaldību institūciju IT speciālistu organizētās ikgadējās instruktāžas institūcijas.
"Līdz ar to var secināt, ka tiek veikti daudzveidīgi pasākumi, lai mazinātu IT apdraudējumu, kā arī informētu sabiedrību par drošības pasākumiem lietojot IT," teikts ziņojumā.
Premjera sagatavotajā 24 lappuses garajā ziņojumā apskatīti gan starptautiskie un reģionālie drošības riski, gan nacionālās drošības riski, kā finanšu sektora stabilitāte un fiskālā drošība, sabiedrības integrācija un nacionālā identitāte, sociālā drošība, energoapgādes un enerģētikas drošības jautājumu risināšana un informācijas tehnoloģiju drošība.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Ministru prezidents katru gadu sniedz Saeimai ziņojumu par nacionālo drošību. Ziņojumā nav iekļauta ar valsts noslēpumu aizsargāta informācija par nacionālās drošības jomā veiktiem pasākumiem.
