Pārskata mērķis ir sniegt Latvijas kiberdrošības pārvaldniekiem un speciālistiem operacionāli pielietojamu informāciju, analītiķiem izmantojamu apkopojumu par aizvadītā gada notikumiem Latvijas un Ziemeļeiropas reģiona kibertelpā, kā arī kiberdrošības situācijas attīstības prognozes tuvākai nākotnei.
Ģeopolitiskie un ideoloģiskie konflikti turpina būt spēcīgs kiberuzbrukumu virzītājspēks. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kiberapdraudējumu līmenis Latvijā ir būtiski pieaudzis. Latvijas atbalsts Ukrainai un Krievijas agresijas turpināšanās uztur augstu kiberapdraudējumu dinamiku, kas uzsver nepieciešamību pēc pastāvīgas modrības un uzlabotiem aizsardzības risinājumiem.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā joprojām Latvijā ir novērojams augsts kiberapdraudējumu līmenis. 2024. gada 1. ceturksnī apdraudējumu un incidentu skaits ir samazinājies tikai par 3% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu, turklāt tas ir par 5% lielāks nekā pagājušā gada pēdējos trijos ceturkšņos. Tomēr Latvija demonstrējusi pārliecinošu kibernoturību, un l
Situācija Latvijas kibertelpā 2023. gada 4. ceturksnī bija intensīva, bet stabila. Apdraudēto unikālo IP adrešu apjoms līdzīgs iepriekšējam ceturksnim un šim pašam periodam pagājušajā gadā. Izteikti krasas svārstības apdraudēto IP adrešu apjomā nav novērotas, kas liecina par to, ka Latvijas kibertelpas aizsardzības pasākumi ir efektīvi un atbilstoši.
Kiberapdraudējumu līmenis Latvijas kibertelpā 2023. gada 3. ceturksnī joprojām ir augsts, arī salīdzinājumā pret šo pašu periodu pagājušajā gadā, taču kiberdrošības situācija vērtējama kā stabila.
Visa pārskata perioda garumā bija vērojami periodiski intensīvi Krievijas agresiju atbalstošu haktīvistu veikti DDoS uzbrukumi gan enerģētikas un transporta nozarēm, gan virknei valsts iestāžu resursu, taču lielākoties tie neradīja nekādu ietekmi uz mērķētajiem resursiem vai arī ietekme bija neliela.
