Swedbank seminārs "Zelta likumi tavu datu drošībai internetā"

Swedbank piedāvā apmeklēt semināru "Zelta likumi tavu datu drošībai internetā" un e-drošības izstādi.

Kā jāreaģē, ja uz e-pastu pienāk vēstule no bankas ar lūgumu atjaunot internetbankas kodus? Kā atšķirt bankomātu, uz kura uzstādīta datu nolasīšanas iekārta? Kādai jābūt drošai parolei?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem par drošību mūsdienu digitālajā vidē eksperti sniegs semināru ciklā "Zelta likumi tavu datu drošībai internetā".

Pasākuma laikā varēs iepazīties ar padomiem par 7 zelta drošības likumiem internetā un e-drošības izstādes eksponātiem – bankomātu ar vilktus iekārtām, drošu paroļu veidošanas punktu, eksponātiem ar papildināto realitāti un citiem.

Semināri notiek no 23.-27. februārim. Pieteikšanās: www.gudriepunkti.lv

Janvārī vien IT drošības incidentu novēršanas valsts institūcija CERT.LV Latvijā konstatēja 278 augstas prioritātes incidentus. Mūsdienās cilvēku nauda un informācija arvien vairāk pārvietojas digitālajā vidē, tāpēc šajā vidē arvien vairāk darbojas arī svešas naudas un datu tīkotāji. Swedbank eksperti sadarbībā ar CERT.LV apkopoja 7 pamata likumus drošībai e-vidē:

1. Neļauj nozagt savu identitāti un dokumentus, kas to apliecina.
Sen jau esam pieraduši pie identitāti apliecinošiem dokumentiem fiziskā vidē un to sargāšanas. Taču mūsdienās plaši izplatīta kļuva identitātes apliecināšana virtuālajā vidē – internetbankā, sociālajos tīklos u.c. Tāpēc par jaunu ieradumu jākļūst virtuālās identitātes sargāšanai. Tāpat kā jāsargā fiziskie dati un jāinformē atbildīgās iestādes, ja tie pazuduši, jārīkojas arī ar interneta būtisko resursu piekļuves datiem.

2. Apdomā, pirms publicē internetā.
Ieteicams atcerēties divus interneta pamatlikumus:

1. viss, ko publicē sociālajos tīklos, kļūst publisks;
2. viss, ko publicē internetā, paliek tur mūžīgi. Tāpēc, ja vēlaties paturēt pie sevis ko patiesi privātu, nepublicējiet to sociālajos tīklos. Tāpat nepublicējiet savu finanšu informāciju.
3. Ja ko “laikojat” vai komentējat, der atcerēties, ka ikviens “laiks” vai komentārs var ietekmēt jūs nākotnē.

3. Rūpējies par datora drošību.
Arī šajā gadījumā ir iespējams palīdzēt pašam sev, nemaz neesot datorspeciālistam:

1. Lietot licenzētas datorsistēmas. Svarīgi, lai šī sistēma ir korekti uzstādīta un ir ieslēgta automātiskā sistēmas atjaunināšanas iespēja.
2. Datorā uzstādīt licenzētu programmatūru, kas iegūta no uzticamām vietnēm.
3. Datorā instalēt tikai to, kas reāli ir nepieciešams, lai lieki netērētu datora resursus.
4. Ja dators tiek izmantots klejojumiem interneta plašumos, tad svarīgs aspekts ir drošas interneta pārlūkprogrammas izvēle.
5. Antivīrusa programma. Ir pieejams milzīgs klāsts ar dažādiem antivīrusiem. Ieteicams tos lejuplādēt no uzticamas vietnes.
6. Lejuplādējot jebkādas datnes, ir jāizvērtē vietne, no kurienes tas tiek darīts un vai lejupielādes procesā vai pašā datnē neparādās kaut kas aizdomīgs.
7. Veidot rezerves kopijas Iekārtu garantija attiecas tikai uz pašu iekārtu - jūsu informāciju garantija nesargā, savukārt informācija bieži vien ir svarīgāka par iekārtu.

4. Veido drošas paroles un sargā tās
Atcerieties, ka neviena banka vai resurss nekad neprasa jūsu identifikācijas datus, ja vien tie nav nepieciešami lietotāja autorizācijai resursā. Neizpaudiet maksājumu kartes datus trešajām personām – tā ir atslēga jūsu finanšu līdzekļiem. Dažādiem resursiem lietojiet dažādas drošas paroles. Ja tomēr lietojat tikai dažas paroles, tad grupējiet tās. Daži ieteikumi drošas paroles izveidošanai: izmantojiet garu frāzi, ievietojiet lielos burtus, atstarpes starp vārdiem aizstājiet ar simboliem, pievienojiet ciparus.

5. Netici visam, ko redzi – atpazīsti viltojumus un krāpniecību
Viens no burvju mākslinieku triku pamatlikumiem ir radīt skatītājam ilūziju – likt viņam redzēt to, kas viņam būtu jāredz. Tieši tāpat ir ar krāpšanos – potenciālajam upurim tiek rādīta ilūzija, tāpēc ir svarīgi mācīties atšķirt maldus no patiesības. Lai gan krāpšanas ir ļoti daudzveidīgas, tās atpazīt ir samērā vienkārši. Pirmkārt, jāatceras, ka bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā. Tas nozīmē – nekrist kārdinājumā. Otrkārt, kritiski izvērtēt piedāvājumu, it īpaši, ja tas ir negaidīts. Ir jāpievērš uzmanība gan detaļām,  gan arī  jāskatās uz visu kopumā. Treškārt, šaubīties. Un šaubu gadījumā pārbaudīt informāciju citos avotos.

6. Lieto maksājumu karti droši
Maksājumu karti mūsdienās lietot ir drošāk un ērtāk nekā skaidru naudu (nauda var būt viltota, bankomāts var būt aprīkots ar datu nolasīšanas ierīcēm utt.). Arī karti jālieto droši, tāpēc ieteicams regulāri pārbaudīt savu konta pārskatu, uzstādīt lietošanas limitus, savukārt ceļošanai ieviest otru katri. Noteikti svarīgi rūpēties par kartes PIN koda slepenību (neturēt PIN kodu blakus kartei, citiem pieejamā vietā utt.). Ja pazaudē karti vai ir aizdomas, ka tā ir nonākusi trešo personu rokās, karti uzreiz jānobloķē, piezvanot savai bankai.

7. Izglīto sevi un tuviniekus
Pašizglītošanās ir pamata ieteikums, bet tas ir arī visgrūtāk realizējams mūsdienu straujās informācijas aprites laikā, kad tehnoloģijas arvien vairāk ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Izglītošanās ir priekšnosacījums sekmīgai pārējo drošības padomu īstenošanai.