9.02. Atklāj Digitālās drošības aliansi

Drošāka interneta dienā organizācijas apvienojas Digitālās drošības aliansē

Lai arī iedzīvotāju zināšanu līmenis par digitālās drošības jautājumiem uzlabojas, tomēr vēl aizvien lielākā daļa incidentu Latvijā notiek cilvēku nezināšanas vai lētticības dēļ. Kā galvenos privātās informācijas apdraudējuma riskus iedzīvotāji saskata mobilo tālruņa pazaudēšanu un privātās sarakstes publiskošanu.

9. februāris ir Vispasaules drošāka interneta diena, kad ikviens aicināts aizdomāties par savām darbībām internetā. Neraugoties uz to, ka pasaulē ar digitālo vidi saistīti drošības incidenti ik gadu rada jaunus drošības riskus un zaudējumus 260 - 340 miljardu apmērā*, Latvijā lielākā daļa digitālās drošības incidentu joprojām notiek cilvēku nezināšanas vai lētticības dēļ, norāda DDA eksperti: Latvijas Komercbanku asociācija, Swedbank, CERT.LV un Draugiem.lv.

Lai sabiedrību un uzņēmumus izglītotu par digitālās drošības jautājumiem, Latvijā izveidota biedrība Digitālas drošības alianse, kura apvieno dažādu nozaru zināšanas un kompetenci. “Cilvēki katru dienu aiz sevis digitālajā vidē atstāj aizvien vairāk digitālo nospiedumu un sensitīvu informāciju, tādējādi digitālā drošība mūsdienās ir kļuvusi par vienu no cilvēka pamatvajadzībām. Līdzīgi kā sabiedrībā tiek iemācīti satiksmes drošības vai veselīga dzīvesveida principi, ir pēdējais brīdis sākt rūpēties arī par sabiedrības digitālo higiēnu – kur un kādu personīgo informāciju mēs katrs publiskojam, kā pasargājam šo informāciju, kā rūpējamies par savas naudas drošību internetā”, uzsver DDA vadītāja Sanita Igaune.

Naudas drošība virtuālajā vidē joprojām visvairāk tiek apdraudēta klasisku cilvēcisko kļūdu rezultātā – uzticēšanās aizdomīgiem e-pastu sūtījumiem, PIN kodu un paroļu atklāšana citiem cilvēkiem, arī pārlieku atklātas informācijas publiskošana interneta vidē, apkopojot visbiežāk pieļautās kļūdas digitālajā vidē, secinājusi Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis aicina domāt par digitālo drošību analoģijā ar reālo dzīvi: “Vienmēr, kad dari kaut ko digitālajā vidē, apdomā, vai Tu to darītu arī reālajā – vai ietu pa ielu ar plakātu, kur nobildēta Tava jaunā kredītkarte vai savu bērnu vannošanās, un mājas iekārtojuma bildes rādītu visiem tramvaja pasažieriem, vai pie mājas izliktu plakātu “visi aizbraucām atvaļinājumā uz divām nedēļām”.”

Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis uzsver, ka bankas daudz investē tehnoloģijās, lai sniegtu saviem klientiem drošu digitālo vidi, taču arī no klientu puses ir svarīga bāzes drošības principu ievērošana. Viņš atgādina, ka digitālie paradumi sniedzas daudz plašāk pār finanšu lietām – gan ikdienas komunikācijā, gan iepērkoties,  gan atpūšoties un izglītojoties.

“Būtiski ir arī uzņēmējiem apzināties savu atbildību klientu priekšā. Ikvienam kā rīcībā ir dati par privātpersonām, kas ietver informāciju par dzīvesvietu, finansiālo situāciju, veselības stāvokli vai kādu citu būtisku dzīves aspektu, ir jāapzinās ar šo datu uzturēšanu saistītie drošības riski. Uzņēmējiem ļoti rūpīgi jāstrādā pie savu klientu un darbinieku izglītošanas un jāparedz resursi digitālajai drošībai,” uzskata M. Mančinskis, “tāpēc ir ļoti apsveicama šādas starpnozaru alianses izveide, kas digitālās drošības stiprināšanai apvienos dažādu jomu organizācijas un kompānijas.”

Aptauja: visvairāk iedzīvotāji baidās pazaudēt mobilo tālruni un publiskot privāto saraksti

Sociālā tīkla Draugiem.lv aptaujā par digitālās informācijas drošību secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem visvairāk būtu bail pazaudēt savu mobilo tālruni (31%), kā arī tajā vai datorā esošās fotogrāfijas (22%), bet aptuveni piektā daļa raizētos, ja pazustu viņu internetbankas pieejas dati vai ar darbu saistīta informācija. Jautāti par to, kādu informāciju visvairāk baidītos publiskot, iedzīvotāji atzinuši, ka lielākais satraukums būtu, ja tas notiktu ar privāto saraksti, tās nonākšanu atklātībā nevēlētos 32% aptaujāto. 19% uztrauktu personiskās finanšu informācijas, bet 16% – privāta rakstura fotogrāfiju publiskošana, 9% nepatiktu personisko kontaktu nonākšana atklātībā, bet 7% labprāt paturētu noslēpumā, kādu informāciju viņi meklē un skatās internetā.

“Ikvienam ir jāatceras, ka viņa profils internetā ir viņa virtuāla identitāte, un internets ir reālās dzīves virtuālā kopija. Mēs zinām, kā uzvesties uz ielas, darbā, skolā vai mājās, tieši tāpat ir jāuzvedas internetā – nedarīt pāri cilvēkiem, sargāt savas atslēgas, durvju kodus un naudas maku, vienkārši būt sev pašam,” skaidro Latvijas sociālā tīkla Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

 Arī CERT.LV  2016. gada prioritātes sakrīt ar iedzīvotāju bažām – tās ir rūpes par mobilo ierīču drošību, kā arī finanšu līdzekļu pasargāšana. “Kiberuzbrukumu galvenais dzinējspēks joprojām ir nelegāla finanšu līdzekļu iegūšana. Šobrīd pasaulē strauji pieaug mobilo ierīču ļaunatūras izplatība, tās apjomi pagājušā gada laikā ir četrkāršojušies. Ir tikai laika jautājums, kad tie sasniegs arī Latvijas lietotājus,” brīdina CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina. Viņa atzīst, ka sabiedrības izpratne par apdraudējumiem kibertelpā un spēja tos atpazīt un sekmīgi atvairīt būtiski uzlabojas, taču arī kiberuzbrukumu tendences paliek satraucošākas, jo uzbrukumu kvalitāte un izpildījums nepārtraukti tiek pilnveidots.

Digitālās drošības alianses prioritātes: naudas, informācijas un ierīču drošība digitālajā vidē

DDA aktivitāšu klāsts būs adresēts gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, skaidrojot katrai auditorijai saprotamā veidā par naudas, informācijas un ierīču drošību virtuālajā vidē. “Pirmkārt, alianse fokusēsies uz jautājumiem par naudas drošību un drošiem norēķiniem interneta vidē. Otra prioritāte būs informācijas drošība – iedzīvotāji tiks izglītoti par riskiem, kas saistīti ar informācijas publiskošanu, bet uzņēmēji – kā pasargāt gan sava uzņēmuma sensitīvos datus un kā parūpēties par klientu informācijas drošību. Trešais apskatāmo jautājums loks ietvers ierīču drošību. Saskaņā arī Hitachi prognozēm, 2020. gadā internetam būs pieslēgti aptuveni 28 miljardi ierīču, kas radīs jaunus izaicinājumus drošības jomā – gan mobilā telefona izmantošanu darba vajadzībām, mākoņskaitļošanu, lietu internetu utt.,” par jaunizveidotās alianses plāniem stāsta DDA vadītāja Sanita Igaune.

DDA aicina pievienoties iestādes un uzņēmumus, kam rūp digitālās drošības jautājumi, lai celtu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu zināšanu līmeni. DDA aktualitātēm līdzi var sekot mājas lapā www. edrosiba.lv, kurā ikviens var uzdot sev ieinteresējošos jautājumus.

Papildu informācija:
Sanita Igaune
Digitālās drošības alianses vadītāja
29393414
sanita.igaune@edrosiba.lv

* ES Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) aplēses

Digitālā drošības alianse ir 2016. gadā dibināta biedrība, kas apvieno valsts institūcijas, nevalstisko sektoru un uzņēmumus ar mērķi izglītot sabiedrību un uzņēmējus par digitālās drošības jautājumiem, veicināt pārdomātu rīcību digitālajā vidē, kā arī stiprināt sabiedrības un valsts digitālo drošību.