Pirmssvētku sērga - krāpnieciski interneta veikali
CERT.LV arvien vairāk saņem lūgumus pārbaudīt dažādu interneta tirdzniecības vietņu uzticamību. Pirmssvētku periodā šādu lūgumu skaits ir krasi palielinājies. Šogad pozitīvi ir tas, ka vairāk saņemam lūgumus novērtēt vietņu uzticamību pirms pirkumu izdarīšanas, bet mazāk par gadījumiem, kad kāds būtu uzticējies un apkrāpts. Pircēji kļūst piesardzīgāki.
Krāpnieki cenšas rast jaunas metodes, kā iegūt pircēju uzticību. Daudzas krāpnieciskas vietnes ir sākušas reklamēt sevi ar Facebook baneru palīdzību vai kā maksas meklēšanas rezultātu, kas Google meklētājā tiek parādīts kā pirmais. CERT.LV vērš lietotāju uzmanību, ka reklāmas atrašanās uzticamā tīmekļa vietnē, piemēram, Facebook, automātiski nepadara to par uzticamu. Lai arī Google un Facebook cenšas izvērtēt reklāmu atbilstību nosacījumiem, viltus pārdevējus, kuri neveiks preces piegādi, bieži ir grūti savlaicīgi atpazīt.
Kam jāpievērš uzmanība?
- Vai pārdevējs ir identificējams? Vai vietnē bez logo ir norādīta arī tirgotāja adrese un kontaktinformācija saziņai problēmu gadījumos. Jāpārliecinās, vai norādītā adrese ir reāla, vai telefona numurs darbojas? CERT.LV ir saskāries ar vairākiem populāru tīmekļa vietņu atdarinājumiem, kuros ir nokopēts logo un produktu informācija no oriģinālajām tirdzniecības vietnēm, bet nav iegūstama nekāda papildu informācija par pārdevēju, un vienīgā kontaktēšanās iespēja ir aizpildīt lapā ievietotu tiešsaistes formu.
- Cik sen izveidota konkrētā tīmekļa vietne? Ja interneta veikals ir izveidots neilgi pirms svētkiem, tad ļoti iespējams, ka vietne ir radīta krāpnieciskiem nolūkiem. Par to var pārliecināties, aplūkojot atsauksmes par konkrēto tirgotāju vai izmantojot bezmaksas pārbaudes rīku, piemēram, https://www.scamadviser.com, kas sniegs informāciju gan par vietnes pastāvēšanas ilgumu, gan norādīs uz citiem brīdinošiem faktoriem, ja tādi būs.
- Vai interneta veikals pieņem maksāšanas līdzekļus, kas ļauj sevi pasargāt, piemēram, PayPal vai pēcapmaksu? Pirms pirkumu izdarīšanas iesakām arī sazināties ar jūsu banku un noskaidrot, kādi ir bankas piedāvātie pakalpojumi drošākiem pirkumiem internetā.
- Vai piedāvātā cena nav nereāli zema? Krāpnieciskas vietnes pircējus cenšas pievilināt ar 80% vai pat 99% atlaidēm dažādiem zīmolu pirkumiem, piedāvājot zāles pļāvējus, datorus un rokas somiņas par neticami zemām cenām. Iepērkoties šādā krāpnieciskā vietnē, pircējs preci visbiežāk vispār nesaņem, vai, ja saņem, tad tā ir viltota, un pircējam var rasties problēmas ar pirkuma atmuitošanu.
- Vai lapā neparādās kādas kļūdas, kas raksturīgas veikala sagatavei - neaizpildīta informācija, pagaidu teksti.
Pirms iepirkšanās Latvijas interneta vietnēs iesakām ielūkoties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotajā komersantu "Melnajā sarakstā", kurā apkopota informācija par komersantiem, kas nav labprātīgi izpildījuši Patērētāju Strīdu risināšanas komisijas uzliktos lēmumus, kā arī iepazīties ar PTAC uzturēto "Aizdomīgo interneta vietņu sarakstu". Saraksti pieejami PTAC tīmekļa vietnē http://www.ptac.gov.lv.
Ko darīt, ja esat kļuvis par krāpnieku upuri?
Ja esat cietis finansiālus zaudējumus, vērsieties ar iesniegumu Valsts policijā. Sazinieties arī ar savu banku. Ja izrādīsies, ka no jums ir ne tikai izkrāpts maksājums par nepiegādātu preci, bet jūsu vārdā veikti vēl vairāki aizdomīgi maksājumi, var izrādīties, ka ir nopludināti maksājumu kartes dati un jāveic kartes nomaiņa.