Ne viss ir zelts, kas spīd – esiet modri, svētku laikā iepērkoties internetā

Tāpat kā citus gadus, arī šogad CERT.LV aicina Latvijas iedzīvotājus būt modriem un uzmanīties, plānojot svētku pirkumus internetā. Pirmsvētku un svētku periods ir nevien labestības un dāsnuma laiks, bet diemžēl arī „ražas ievākšanas” laiks krāpniekiem un shēmotājiem, kas kibertelpā kā lamatas nemanāmi izvietojuši savus krāpnieciskos interneta veikalus.

Lai labāk apjaustu situācijas nopietnību, piedāvājam iepazīties ar Lielbritānijas nacionālā pret-krāpšanās centra (Action Fraud), kas izskata ziņojumus par kibernoziegumiem un krāpniecību internetā, publicēto satistiku.  Viņu apkopotā informācija liecina, ka 2017.gadā, pirmsvētku un svētku periodā no krāpniecības internetā cietuši vairāk kā 15 000 UK iedzīvotāju, kas kopumā zaudējuši vairāk kā 11 milj. britu sterliņa mārciņu. Procentuāli visbiežāk cilvēki uzķērušies uz kārdinošām atlaidēm jaunākajiem viedtālruņiem. [1] Par Latviju šāda statistika pagaidām vēl nav apkopota.

Daudzas krāpnieciskas vietnes reklamē sevi ar Facebook baneru palīdzību vai kā maksas meklēšanas rezultātu, kas Google meklētājā tiek parādīts kā pirmais. CERT.LV vērš lietotāju uzmanību, ka reklāmas atrašanās uzticamā tīmekļa vietnē, piemēram, Facebook, automātiski nepadara to par uzticamu. Lai arī Google un Facebook cenšas izvērtēt reklāmu atbilstību nosacījumiem, viltus pārdevējus, kuri neveiks preces piegādi, bieži ir grūti savlaicīgi atpazīt.

Kam jāpievērš uzmanība?

1. Vai pārdevējs ir identificējams? Vai vietnē bez logo ir norādīta arī tirgotāja adrese un kontaktinformācija saziņai problēmu gadījumos. Jāpārliecinās, vai norādītā adrese ir reāla, vai telefona numurs darbojas? CERT.LV ir saskāries ar vairākiem populāru tīmekļa vietņu atdarinājumiem, kuros ir nokopēts logo un produktu informācija no oriģinālajām tirdzniecības vietnēm, bet nav iegūstama nekāda papildu informācija par pārdevēju, un vienīgā kontaktēšanās iespēja ir aizpildīt lapā ievietotu tiešsaistes formu.
2. Cik sen izveidota konkrētā tīmekļa vietne? Ja interneta veikals ir izveidots neilgi pirms svētkiem, tad ļoti iespējams, ka vietne ir radīta krāpnieciskiem nolūkiem. Par to var pārliecināties, aplūkojot atsauksmes par konkrēto tirgotāju vai izmantojot bezmaksas pārbaudes rīku, piemēram, https://www.scamadviser.com, kas sniegs informāciju gan par vietnes pastāvēšanas ilgumu, gan norādīs uz citiem brīdinošiem faktoriem, ja tādi būs.
3. Vai interneta veikals pieņem maksāšanas līdzekļus, kas ļauj sevi pasargāt, piemēram, PayPal vai pēcapmaksu? Pirms pirkumu izdarīšanas iesakām arī sazināties ar jūsu banku un noskaidrot, kādi ir bankas piedāvātie pakalpojumi drošākiem pirkumiem internetā.
4. Vai piedāvātā cena nav nereāli zema? Krāpnieciskas vietnes pircējus cenšas pievilināt ar 80% vai pat 99% atlaidēm dažādiem zīmolu pirkumiem, piedāvājot zāles pļāvējus, datorus un rokas somiņas par neticami zemām cenām. Iepērkoties šādā krāpnieciskā vietnē, pircējs preci visbiežāk vispār nesaņem, vai, ja saņem, tad tā ir viltota, un pircējam var rasties problēmas ar pirkuma atmuitošanu.
5. Vai lapā neparādās kādas kļūdas, kas raksturīgas veikala sagatavei - neaizpildīta informācija, pagaidu teksti.

Pirms iepirkšanās Latvijas interneta vietnēs iesakām ielūkoties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotajā komersantu "Melnajā sarakstā", kurā apkopota informācija par komersantiem, kas nav labprātīgi izpildījuši Patērētāju Strīdu risināšanas komisijas uzliktos lēmumus, kā arī iepazīties ar PTAC uzturēto "Aizdomīgo interneta vietņu sarakstu". Saraksti pieejami PTAC tīmekļa vietnē http://www.ptac.gov.lv.

Tāpat interneta pirkumiem iesakam izmantot astevišķu norēķinu karti, kas tikusi izveidota un paredzēta tikai šādiem mēŗķiem. Tādā veidā, ja norēķinu kartes dati tiktu nopludināti krāpniekiem, radītie zaudējumi būtu ievērojami mazāki un neskartu jūsu kontu, kurā saņemat pamata ieņēmumus (algu, stipendiju, pensiju utt.).

Ko darīt, ja esat kļuvis par krāpnieku upuri?

Ja esat cietis finansiālus zaudējumus, vērsieties ar iesniegumu Valsts policijā. Sazinieties arī ar savu banku. Ja izrādīsies, ka no jums ir ne tikai izkrāpts maksājums par nepiegādātu preci, bet jūsu vārdā veikti vēl vairāki aizdomīgi maksājumi, var izrādīties, ka ir nopludināti maksājumu kartes dati un jāveic kartes nomaiņa.

Avots: [1] Fight festive fraud this Christmas: https://www.actionfraud.police.uk/campaign/fight-festive-fraud-this-christmas?fbclid=IwAR2szdmcEoNU8hm3BhzWkt4XBMWWw1dAw3BzPcetjF8iROo_h8g_RgCrKXE

Attēls: Pixabay.com