Krāpnieki izmanto arī "Latvijas Pasts" vārdu

- Krāpnieki izrāda interesi par kādu sludinājumā piedāvātu preci (visbiežāk atsaucoties uz ss.lv/ ss.com izvietotajiem sludinājumiem).

- Krāpnieki uzrunā pārdevēju lietotnē WhatsApp.

- Lai radītu pārliecību, ka vēlme veikt preces iegādi ir patiesa, krāpnieki uzdod precizējošus jautājumus par preci, tās stāvokli un pieejamību.

- Sarakstes laikā viltvārži atklāj, ka paši precei pakaļ ierasties nevarēs, tāpēc gan preces apmaksai, gan piegādei izmantos starpnieka pakalpojumu, šajā gadījumā "Latvijas Pasts" (pavasarī līdzīgās krāpniecībās tika izmantoti DPD un Omniva zīmoli).

- Krāpnieki pircējam kā maksājuma apliecinājumu nosūta viltotu ekrānbildi (screenshot), kurā it kā redzama "Latvijas Pasts" tīmekļa vietne un veiktais maksājums.

Pirms jebkādas personīgas informācijas (personas vai maksājuma karšu datu) ievades tīmekļa vietnē aicinām pārliecināties, vai tīmekļa vietne ir tā, par kuru uzdodas, piemēram, vai vietnes adrese (sākas ar https://) atbilst īstās vietnes adresei (krāpnieciskajā piemērā saite "naudas izņemšanai" ir tikai līdzīga oriģinālajai https://pasts.lv). Jāatcerās, ka paļauties uz to, ka vietne "izskatās pareizi" nevar, jo vietnes vizuālo noformējumu var gana viegli atdarināt.