Kā droši iepirkties internetā?

Tāpat kā citus gadus, arī šogad CERT.LV aicina Latvijas iedzīvotājus būt modriem un uzmanīties, plānojot svētku pirkumus internetā. Pirmsvētku un svētku periods ir nevien labestības un dāsnuma laiks, bet diemžēl arī „ražas ievākšanas” laiks krāpniekiem un shēmotājiem, kas kibertelpā kā lamatas nemanāmi izvietojuši savus krāpnieciskos interneta veikalus.

Daudzas krāpnieciskas vietnes reklamē sevi ar Facebook baneru palīdzību vai ar apmaksātām Google reklāmām, kas Google meklētājā tiek parādītas pašā augšgalā. CERT.LV vērš lietotāju uzmanību, ka reklāmas atrašanās uzticamā tīmekļa vietnē, piemēram, Facebook, automātiski nepadara to par uzticamu. Lai arī Google un Facebook cenšas izvērtēt reklāmu atbilstību nosacījumiem, viltus pārdevējus, kuri neveiks preces piegādi, bieži ir grūti savlaicīgi atpazīt.

Jāuzmanās arī no dažādām pikšķerēšanas kampaņām un krāpnieciskiem e-pastiem, kas aicina apmaksāt nepiegādātus sūtījumus vai segt atmuitošanas izdevumus. Par to kā atpazīt pikšķerēšanas uzbrukumus vairāk šeit: https://cert.lv/lv/2018/04/ouch-aprila-numura-ka-atpazit-pikskeresanu

Lai sevi pasargātu no aktuālajām pikšķerēšanas kampaņām, ieteicams pieslēgt un izmantot CERT.LV un NIC.LV izstrādāto bezmaksas rīku -  DNS ugunsmūri (dnsmuris.lv).

Kam pievērst uzmanību, iepērkoties internetā?
 

• Vai pārdevējs ir identificējams? Vai vietnē bez logo ir norādīta arī tirgotāja adrese un kontaktinformācija saziņai problēmu gadījumos. Jāpārliecinās, vai norādītā adrese ir reāla, vai telefona numurs darbojas? CERT.LV ir saskāries ar vairākiem populāru tīmekļa vietņu atdarinājumiem, kuros ir nokopēts logo un produktu informācija no oriģinālajām tirdzniecības vietnēm, bet nav iegūstama nekāda papildu informācija par pārdevēju, un vienīgā kontaktēšanās iespēja ir aizpildīt lapā ievietotu tiešsaistes formu.
   
• Cik sen izveidota konkrētā tīmekļa vietne? Ja interneta veikals ir izveidots neilgi pirms svētkiem, tad ļoti iespējams, ka vietne ir radīta krāpnieciskiem nolūkiem. Par to var pārliecināties, aplūkojot atsauksmes par konkrēto tirgotāju vai izmantojot bezmaksas pārbaudes rīku, piemēram, https://www.scamadviser.com, kas sniegs informāciju gan par vietnes pastāvēšanas ilgumu, gan norādīs uz citiem brīdinošiem faktoriem, ja tādi būs.
   
• Vai interneta veikals pieņem maksāšanas līdzekļus, kas ļauj sevi pasargāt, piemēram, PayPal vai pēcapmaksu? Pirms pirkumu izdarīšanas iesakām arī sazināties ar jūsu banku un noskaidrot, kādi ir bankas piedāvātie pakalpojumi drošākiem pirkumiem internetā.
   
• Vai piedāvātā cena nav nereāli zema? Krāpnieciskas vietnes pircējus cenšas pievilināt ar 80% vai pat 99% atlaidēm dažādiem zīmolu pirkumiem, piedāvājot zāles pļāvējus, datorus un rokas somiņas par neticami zemām cenām. Iepērkoties šādā krāpnieciskā vietnē, pircējs preci visbiežāk vispār nesaņem, vai, ja saņem, tad tā ir viltota, un pircējam var rasties problēmas ar pirkuma atmuitošanu.
   
• Pārliecinieties, vai internetveikala mājaslapā tiek izmantos “https” protokols (skatīt interneta pārlūkā pie vietnes adreses – vai redzams “https” un slēdzene), kas nodrošina datu šifrēšanu starp vietni un jūsu izmantoto pārlūkprogrammu. 
   
• Vai lapā neparādās kādas kļūdas, kas raksturīgas veikala sagatavei - neaizpildīta informācija, pagaidu teksti.
   
• Ja pirkuma veikšanai nepieciešama reģistrācija interneta veikalā, tad reģistrējoties nepieciešams izvēlēties unikālu un drošu paroli. Nekādā gadījumā neizmantot paroli, kas jau tiek lietota citam resursam, piemēram, jūsu e-pastam vai sociālā tīkla kontam. Jo gadījumā, ja interneta veikals izrādīsies krāpniecisks, vai arī uzbrucējiem izdosies uzlauzt leģitīmu interneta veikalu un izgūt jūsu atkārtoti izmantoto paroli, tad apdraudēts būs arī jūsu e-pasts un sociālā tīkla konts. Vairāk par drošām parolēm skaties te: https://youtu.be/TxjxngEG3Xg

Pirms iepirkšanās Latvijas interneta vietnēs iesakām ielūkoties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotajā komersantu "Melnajā sarakstā", kurā apkopota informācija par komersantiem, kas nav labprātīgi izpildījuši Patērētāju Strīdu risināšanas komisijas uzliktos lēmumus, kā arī iepazīties ar PTAC uzturēto "Aizdomīgo interneta vietņu sarakstu".

Tāpat interneta pirkumiem iesakam izmantot astevišķu norēķinu karti, kas tikusi izveidota un paredzēta tikai šādiem mēŗķiem. Tādā veidā, ja norēķinu kartes dati tiktu nopludināti krāpniekiem, radītie zaudējumi būtu ievērojami mazāki un neskartu jūsu kontu, kurā saņemat pamata ieņēmumus (algu, stipendiju, pensiju utt.).

Ko darīt, ja esat kļuvis par krāpnieku upuri?

Ja esat cietis finansiālus zaudējumus vai arī, ja krāpnieku rokās nonākuši jūsu interneta bankas piekļuves dati / norēķinu kartes informācija, aicinām operatīvi sazināties ar savu banku un informēt par notikušo.

Kā arī materiālo zaudējumu gadījumā (pārskaitījumi uz uzbrucēju kontu vai inficēta un sašifrēta datorsistēma) aicinām ziņot Valsts policijai vai tieši Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP) uz cyber@vp.gov.lv (iesnieguma kopiju saglabājiet).

Par krāpnieciskām interneta veikalu saitēm, kā arī par pamanītām pikšķerēšanas vietnēm aicinām ziņot CERT.LV, rakstot uz cert.

Piesardzības nolūkos aicinām noskenēt jūsu iekārtu arī ar atjauninātu antivīrusa programmu.