Lens Noe: Kibercilvēku ēra ir klāt, desmitiem tūkstošu cilvēku ir implantējuši ķermenī mikroshēmas

Mūsdienu straujā tehnoloģiju attīstība ir radījusi ne tikai neskaitāmas jaunas iespējas, bet arī ievērojamus izaicinājumus kiberdrošības jomā. Katru dienu dzirdam par jauniem hakeru uzbrukumiem, datu noplūdēm un citiem digitālajiem draudiem. Taču šī tehnoloģiju evolūcija neapstājas pie ierastajiem risinājumiem – mēs jau atrodamies uz sliekšņa, kur cilvēks un tehnoloģija apvienojas, radot pavisam jaunu cilvēku ēru, ko es dēvētu par "transhumāno" laikmetu, – cilvēki ar kiberimplantiem kļūst par mūsu ikdienas daļu.

Šobrīd desmitiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē ir iegādājušies mikroshēmas, lai implantētu savā ķermenī. Lielākā daļa šo cilvēku tās izmanto, lai atvieglotu savu ikdienas dzīvi, piemēram, viņi var atvērt ofisa durvis ar vienu rokas vēzienu, aizstājot tradicionālās atslēgas.

Taču, neskatoties uz šķietami nevainīgo pielietojumu, šī tehnoloģija nes sev līdzi arī būtiskus riskus – hakeri var izmantot šīs mikroshēmas, lai piekļūtu jutīgiem datiem, izspiegotu indivīdus vai pat izraisītu nopietnus kiberdrošības draudus.

Varētu domāt, ka tas ir kādas tālas nākotnes scenārijs, bet es varu apliecināt – tas jau notiek.

Tehnoloģiju un cilvēka ķermeņa saskarsmes pionieris

Es esmu Lens Noe, kiberdrošības eksperts un "white hat" hakeris – cilvēks, kurš izmanto savas datorprasmes un kiberdrošības zināšanas, lai palīdzētu atrast un novērst drošības problēmas un ievainojamības. Mēs, "white hat" hakeri, darbojamies likumīgi un ar atļauju, bieži vien strādājot kā daļa no IT drošības komandas vai konsultantu uzņēmumiem.

Tomēr mana pieeja tehnoloģijām un kiberdrošības draudu pētīšanai un apkarošanai atšķiras no ierastās. Es sevi dēvēju par "transhumānu" jeb "augmentētu" cilvēku – manā ķermenī ir implantētas vairākas mikroshēmas (pašlaik 10). Katrai no šīm mikroshēmām ir savas unikālās funkcijas. Piemēram, dažas no tām man palīdz atvērt durvis, aizstājot tradicionālās atslēgas, bet citas palīdz uzglabāt nelielu daudzumu datu vai veikt maksājumus. Šīs mikroshēmas nav tikai izklaide vai sekošana modei, tās sniedz man unikālu perspektīvu kiberdrošības jautājumos.

Tas viss ir tikai sākums tam, ko mēs varam sagaidīt nākotnē, kad cilvēka ķermenis arvien ciešāk integrēsies ar tehnoloģijām. Bet šī straujā attīstība rada arī būtiskus riskus. Neviens īsti nekontrolē, cik plaši un kā šīs tehnoloģijas tiek izmantotas, un tas rada nopietnus draudus.

No nekontrolētas rīcības līdz haosam

Pašlaik mēs dzīvojam pasaulē, kurā mikroshēmu implantācija un "augmentēto" cilvēku ēra ir tikai sākusies, tomēr mēs jau saskaramies ar likumu un uzraudzības trūkumu šajā jomā. Viens no man biežāk uzdotajiem jautājumiem ir, kā "augmentētie" cilvēki spēj izvairīties no lidmašīnu drošības kontroles. Atbilde ir vienkārša – lidostās un citās vietās ar drošības sistēmām šādiem cilvēkiem nav ierobežojumu pārvietoties, jo pašreizējās sistēmas nav pielāgotas, lai noteiktu vai identificētu šādas implantētas mikroshēmas. Vienīgais – pašlaik tiek apmācīti sargsuņi saost metālu. Bet, vai suņi spēs saost šo metālu caur cilvēka ādu, ir jautājums, ko es vēlos noskaidrot.

Šāda situācija rada būtiskus drošības draudus, jo šie cilvēki var viegli iekļūt ierobežotās zonās, neuzķeroties uz tradicionālajām drošības pārbaudēm. Diemžēl pašlaik nav konkrētu normatīvo aktu vai likumu, kas regulētu šādu tehnoloģiju izmantošanu, jo, piemēram, GDPR (Vispārīgā datu aizsardzības regula) pat liedz valsts iestādēm kontrolēt šīs tehnoloģijas, jo tas tiek uzskatīts par personas brīvības izpausmi. Tas nozīmē, ka pašlaik mikroshēmas jeb čipi tiek implantēti cilvēku ķermeņos bez jebkādas pārraudzības, radot milzīgus kiberdrošības riskus.

Mikroshēmu implantācija pašlaik tiek uztverta līdzīgi kā pīrsings vai tetovējums – kaut kas personisks un ārēji nekaitīgs, taču patiesība ir daudz tumšāka. Šīs tehnoloģijas nes sev līdzi drošības un privātuma riskus. Šo mikroshēmu implantācijas faktisko procedūru pašlaik veic ķermeņa modifikācijas mākslinieki vai pīrsinga speciālisti, nevis medicīnas speciālisti, kas varētu nodrošināt drošības, uzraudzības un higiēnas līmeni. Tikai divi uzņēmumi pasaulē izplata šādas mikroshēmas, un pasaulē ir pārdoti aptuveni 60 000–80 000 implantu.

Es pats pazīstu aptuveni 25 cilvēkus, kuri izmanto šīs mikroshēmas, bet lielākā daļa no viņiem to dara, lai atvieglotu savu ikdienu, nevis veiktu ļaunprātīgus kiberuzbrukumus vai, tieši otrādi, tos apkarotu. Tomēr, pateicoties likumu un uzraudzības trūkumam, varam sagaidīt, ka mikroshēmu iegāde un implantācija ķermenī palielināsies, un jārēķinās, ka arvien vairāk cilvēku to izmantos ļaunos nolūkos.

Telefons – mūsdienu sabiedrības Ahileja papēdis

Mēs bieži neizvērtējam, cik viegli kāds var piekļūt mūsu datiem telefonā, kas pašlaik satur būtisku privāto un darba informāciju. Mūsdienās telefons ir kļuvis par mūsu dzīves svarīgāko rīku – daudz svarīgāku nekā somiņas saturs. Es vēlos vērst uzmanību uz to, cik satraucoši vienkārši kiberdrošības draudi var kļūt par realitāti ikvienam no mums.

Iedomājieties situāciju, kurā cilvēks uz ielas lūdz jums palīdzību – viņš izmisīgi vēlas piezvanīt savai meitai, kura ir nonākusi slimnīcā pēc nelaimes gadījuma, un viņam pašam nav pieejams telefons. Lielākā daļa cilvēku šādā brīdī nevilcinoties iedos savu telefonu, neapzinoties, ka šis cilvēks ar implantētām mikroshēmām spēj 10 līdz 15 sekundēs nozagt jūsu datus, nosūtīt viltus e-pastus vai pat inficēt ierīci ar vīrusu. Šādas darbības ir tik ātras un neuzkrītošas, ka jūs pat nepamanīsiet, ka jūsu ierīce būs jau skarta.

Vēl lielāku satraukumu raisošs aspekts – šādas darbības ir teju neizsekojamas un grūti pierādāmas. Kad jūsu ierīce tiek inficēta vai dati tiek nozagti, nav viegli noteikt, ka tas noticis tieši tajā īsajā brīdī, kad telefons atradās svešās rokās. Tas nozīmē, ka jebkurš ļaunprātīgs akts, ko šāds indivīds veic, ir grūti saistāms ar konkrētu personu un attiecīgi – grūtāk sodāms.

Evolūcija, kas vairs nav apturama

Es bieži domāju par to, kā cilvēces nākotne izskatīsies pēc 10, 20 vai 50 gadiem. Kāds būs cilvēks, kurš būs pilnībā integrējies ar tehnoloģijām? Un, pats galvenais, kāda būs šī jaunā cilvēka brīvība? Mēs jau tagad esam aculiecinieki tam, kā tehnoloģijas arvien dziļāk iesakņojas mūsu dzīvē, – no viedtālruņiem, kas nu jau kļuvuši par mūsu personības paplašinājumu, līdz implantiem, kas ļauj mums fiziski savienoties ar tehnoloģiju pasauli.

Es kā viens no pirmajiem cilvēkiem, kas apzināti pieņēmis šo tehnoloģiju sinhronizāciju, apzinos, ka mēs atrodamies uz jauna evolūcijas posma sliekšņa. Tomēr šis ceļš nav tikai par ērtībām – tas ir arī par risku, kas nāk līdzi šīm pārmaiņām. Šī tehnoloģiju integrācija nākotnē nenozīmēs tikai jaunu dzīves ērtību ieviešanu, bet arī būtiskas pārmaiņas darba tirgū. Nākotnē mēs varam saskarties ar situāciju, kurā "augmentēti" cilvēki būs konkurētspējīgāki darba tirgū, jo viņiem būs pieejamas "spējas", kādu nav parastajiem cilvēkiem. Šie tehnoloģiskie uzlabojumi var ļaut viņiem veikt savus uzdevumus daudz efektīvāk, precīzāk un ātrāk. Šādas priekšrocības var radīt nevienlīdzību darba tirgū un veicināt konkurenci starp "augmentētiem" un "neaugmentētiem" darbiniekiem. Interesants aspekts – ja pašlaik mēs cilvēkus mēdzam iedalīt bagātajos un nabagajos, tad nākotnē varētu notikt šāda veida līdzīga diskriminācija, kur iedalām cilvēkus "augmentētajos" un "neaugmentētajos".

Robeža starp cilvēku un tehnoloģiju kļūst arvien plānāka, un, lai arī kādas priekšrocības tas mums varētu sniegt, mēs nedrīkstam aizmirst par briesmām, kas slēpjas aiz šīs šķietami ideālās saplūšanas. Šī nākotne nav tikai utopiska vīzija – tā ir realitāte, kas jau šobrīd formējas mūsu acu priekšā. Un jautājums ir – vai mēs esam gatavi stāties pretī šai jaunajai pasaules kārtībai ar pilnīgu izpratni par sekām, ko tā var nest?

Pašlaik mēs vēl neesam gatavi efektīvi cīnīties ar šiem jaunajiem draudiem, un tas padara situāciju vēl bīstamāku. Tāpēc ir kritiski svarīgi jau tagad domāt par to, kā mēs varam kontrolēt šo tehnoloģiju attīstību, lai nākotnē būtu gatavi aizsargāt sevi un savu sabiedrību no iespējamām negatīvām sekām.

Raksta oriģināls pieejams te:
https://www.delfi.lv/bizness/44467736/tehnologijas/120042780/lens-noe-kibercilveku-era-ir-klat-desmitiem-tukstosu-cilveku-ir-implantejusi-kermeni-mikroshemas