2026. gadā vairāk nekā 90% interneta satura ģenerēs MI. Kiberdrošības konferences “CyberChess 2024” atziņas
Šonedēļ, no 1. līdz 3. oktobrim, Rīgā norisinājās jau vienpadsmitā starptautiskā kiberdrošības konference "CyberChess 2024", pulcējot vairāk nekā 50 ekspertus no tādām valstīm kā Ukraina, ASV, Šveice, Lielbritānija, Kanāda u.c., lai diskutētu par aktuālākajiem kiberdrošības izaicinājumiem un to potenciālajiem nākotnes scenārijiem. Šogad konferencē pievērsās dažādiem tematiem: mākslīgā intelekta (MI) loma uzņēmumu kiberdrošībā; kritiskās infrastruktūras aizsardzība ar draudu medību palīdzību, kā arī Eiropas un NATO savstarpējās sadarbība alianšu kiberdrošības uzlabošanā. Visi konferences lektori bija vienisprātis – nākotnē kiberdrošības uzbrukumu skaits ne tikai pieaugs. Tie kļūs arī komplicētāki un arvien grūtāk apkarojami.
““CyberChess 2024” ir nozīmīga konference, kas vērš uzmanību uz arvien pieaugošajiem kiberdrošības izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies mūsdienās, kad uzbrukumu skaits ir sasniedzis augstu līmeni un tie kļūst arvien sarežģītāki. Zīmīgi, ka šī konference jau vienpadsmito gadu svinīgi iesāk kiberdrošības mēnesi. Šī konference mudina lepoties ar savu profesionālo izvēli visiem tiem kiberdrošības speciālistiem, kas sargā mūsu valsts virtuālās robežas un vērtības," konferences dalībniekiem uzrunā teica Baiba Kaškina, CERT.LV vadītāja. Konferences runā Kaškina arī norādīja, ka, rūpējoties par mūsu valsts digitālo drošību, ir pieņemts jauns kiberdrošības likums, kas ievieš NIS2 direktīvu jeb pirmos ES mēroga kiberdrošības noteikumus. No 1. septembra izveidots arī Nacionālais kiberdrošības centrs, apvienojot Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departamentu un CERT.LV.
Ņemot vērā pastiprinātos kiberuzbrukumus, kas pēdējo gadu laikā vērsti pret Latviju, konference “CyberChess 2024” iezīmēja savstarpējas sadarbības nozīmi, īpaši akcentējot CERT.LV mijiedarbību ar Eiropas Savienību un NATO.
“Neraugoties uz aizvien pieaugošo apdraudējuma līmeni kibertelpā, Latvija ir demonstrējusi spēcīgu noturību. Tās pamatā ir cieša sadarbība starp publisko un privāto sektoru, kā arī mūsu sabiedrotajiem un partneriem, ko apliecina Nacionālā kiberdrošības centra izveide. Pateicos “CyberChess 2024” organizētājiem un dalībniekiem par kopīgo darbu mūsu digitālās infrastruktūras aizsardzībā un stiprināšanā,” saka Andris Sprūds, Aizsardzības ministrs.
Kā minēja CERT.LV pārstāvji, Latvija pēc palīdzības pie NATO kolēģiem Kanādā vērsās vien dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Konferencē lektors, Kanādas Bruņoto spēku ģenerālmajors Deivs Jārkers (Dave R. Yarker) uzsvēra, ka ciešā sadarbība starp Kanādu un Latviju sniegusi nozīmīgu pienesumu ne tikai Latvijai, bet arī Kanādai, stiprinot NATO vienoto aizsardzības sistēmu. Mūsdienu konfliktos kiberdrošība ir neatņemama daļa no valsts aizsardzības stratēģijas un tā jāpievieno tradicionālajām militārajām jomām.
Tāpat arī konferencē liels uzsvars tika likts uz draudu medībām jeb darbību kopumam, kas cenšas uziet uzņēmumu vājos kiberdrošības punktus, tādējādi savlaicīgi ļaujot novērst kiberdaudus. Viena no aktuālākajām pēdējā laika tendencēm – kiberuzbrucēju mērķis ir privātie uzņēmumi, kas nodrošina pakalpojumus valsts sektoram. Laužot to drošības sistēmas, uzbrucēji var piekļūt pat tādām nacionāli svarīgām infrastruktūrām kā satiksme, enerģētika vai veselības aprūpe. “Ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju, pieaugošo dezinformāciju un arvien sarežģītākus kiberuzbrukumus, viens no Eiropas Savienības uzdevumiem ir stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, taču atstājot to novārtā, arvien biežāk piedzīvosim uzbrukumus slimnīcām un veselības aprūpes sistēmām kopumā, būtiski traucējot to darbību. Tā kā veselības sektors ir īpaši svarīgs, tā aizsardzība ir prioritāra. Lai efektīvi risinātu šos draudus, ir jāveicina cieša sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un privāto sektoru. Ne mazāk svarīga ir informācijas un kiberaizsardzības pieredzes apmaiņa, tādējādi stiprinot visas Eiropas Savienības kritisko infrastruktūru,” konferencē stāstīja kiberdrošības speciāliste veselības aprūpes jautājumos Marija Papafilipa (Maria Papaphilippou).
Konferences lektors Dmitro Plešakovs (Dmytro Plieshakov) dalījās ar Ukrainas pieredzi dezinformācijas apkarošanā, izmantojot MI rīkus. Pēc viņa minētā, pētījumi liecina, ka 2026. gadā vairāk nekā 90% interneta satura ģenerēs MI. Jau šobrīd tas spēj bez cilvēku iesaistes veidot gan mediju rakstus, gan sociālo tīklu ierakstu ziņas un attēlus, ietekmējot pasaules iedzīvotāju viedokli ne tikai par karu Ukrainā, bet arī citiem starptautiski svarīgiem notikumiem. Nākotnē šādu saturu redzēsim arvien biežāk, to būs arvien grūtāk atpazīt no reālā un tas arvien vairāk ietekmēs cilvēku domāšanu. Tas prasīs ne tikai valdības un citu atbildīgo iestāžu pastiprinātu iesaisti šāda satura atklāšanā, bet arī katra iedzīvotāja vērību, cenšoties atšķirt reālu saturu no MI veidota.
Konferenci organizē CERT.LV, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un Nacionālais kiberdrošības centrs sadarbībā ar ISACA Latvijas nodaļu un LU Matemātikas un informācijas institūtu.
Konferenci līdzfinansē Eiropas Savienība un atbalsta Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra Latvijas Nacionālais koordinācijas centrs (NCC-LV). Konferenci atbalsta SIA “Latvijas Mobilais telefons”, SIA “Tet”, SIA “Cyber Circle”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, ICANN (Internet Corporation for Assigned Names un Numbers), Recorded Future, ESET Digital Security, Squalio, CLICO Baltic, Kanādas vēstniecība Latvijā, VMRay un CloudFlare.
Konferences video ieraksts pieejams šeit: cyberchess.lv
