Latvijas kibertelpā bija jūtama paaugstināta aktivitāte, kas līdz ar 9. maija notikumiem Latvijā pastiprinājās, Latvijas kibertelpai piedzīvojot intensīvākos kiberuzbrukumus savā pastāvēšanas vēsturē. Galvenokārt tie bija piekļuves atteices jeb DDoS uzbrukumi. Par daudziem no šiem uzbrukumiem atbildību uzņēmās Krievijas agresiju atbalstošais grupējums Killnet.
Lai arī 2021. gads bija jaunatklātām ievainojamībām bagāts, daudzos incidentos, kas notika Latvijas kibertelpā, uzbrucēju veiksmes pamatā bija nepietiekama sistēmu aizsardzība – novecojusi programmatūra un vājas paroles. Papildu apdraudējumus radīja pandēmijas ietekmē sadrumstalotā IT infrastruktūra, kurā pieauga atsevišķu darbstaciju drošības un lietotāju paradumu nozīme.
Jau kopš janvāra vidus Latvijas kibertelpā bija jūtama paaugstināta aktivitāte, kas būtiski pieauga līdz ar kara sākumu Ukrainā. Kopumā situācija vērtējama kā stabila. Sekmīgi uzbrukumi valsts un kritiskās infrastruktūras sektorā ir notikuši, bet līdz šim nav radījuši būtisku tūlītēju ietekmi un sekas.
Pārskata periodā CERT.LV kibertelpā novēroja lielu apjomu kritisku ievainojamību, jaunu pieeju zvanītāja numura viltošanā krāpnieciskajos telefona zvanos, kā arī piegāžu ķēžu uzbrukumu aktualizēšanos.
2021. gadā globālā kibertelpa piedzīvoja pamatīgu viļņošanos, kas bija sajūtama arī Latvijā. Elpu aizturēt lika gan virkne kritisku ievainojamību (MS Exchange serveru, Print Spooler, Log4j u.c. ievainojamības), gan iespaidīgi kiberuzbrukumi ārvalstu uzņēmumiem.
Pārskata periodā CERT.LV kibertelpā novēroja pieaugošu pakalpojuma atteices uzbrukumu aktivitāti pret Latvijas publiskā sektora resursiem, kā arī pieaugošu zvanītāja numura viltošanas izmantošanu uzbrukumos.
Starptautiskā kiberdrošības konference "CybeChess 2024"
klātienē un tiešsaistē
