Krāpnieki, lai maldinātu cilvēkus, izvilinātu personas datus un izgūtu finanšu līdzekļus, mēdz izmantot vietnes nosaukumus jeb domēna vārdus, kuri ir līdzīgi sabiedrībā labi pazīstamu uzņēmumu, zīmolu vai preču nosaukumiem (piemēram, svedbank.om, itunes.cm, defi.lt, intemet.com, wwwss.lv, onbox.lv vai netflix.om).
Kiberuzbrucēji pastāvīgi izgudro jaunus veidus, kā cilvēkus pierunāt darīt to, ko nevajadzētu darīt. Lai gan tas viss var šķist satraucoši, lielākajai daļai šo uzbrukumu ir kopīga viena un tā pati iezīme – emociju ekspluatēšana. Zinot kiberuzbrucēju izmantotos emocionālos ierosinātājus, bieži vien varat pamanīt viņu uzbrukumus neatkarīgi no izmantotās metodes.
Pieejami kiberlaikapstākļi par 2022. gada septembri. Kiberlaikapstākļi ir CERT.LV speciālistu apkopots pārskats īsā un pārskatāmā formā par Latvijas kibertelpā svarīgākajiem notikumiem pagājušajā mēnesī.
Aizsardzības ministrija aicina valsts un pašvaldību iestādes, kā arī uzņēmumus pieteikt dalību nacionālajā kiberdrošības kompetenču kopienā, kas darbosies Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra paspārnē.
Pieejami video ieraksti kiberdrošības konferencei "Kiberšahs 2022", kas norisinājās no 4.- 5.oktobrim.
Ilgstošu laiku lietojot datoru vai mobilo ierīci, agri vai vēlu kaut kas noies greizi. Var gadīties nejauši izdzēst vajadzīgās datnes, var rasties aparatūras kļūme vai arī ierīce var tikt nozaudēta. Vai pat vēl sliktāk – datnes var inficēt un dzēst vai šifrēt ļaunprogrammatūra. Šādos brīžos rezerves kopijas bieži vien ir vienīgais veids, kā atjaunot savu digitālo dzīvi.
