Semināra tēmas: apkopojums par CERT.LV piedāvātajiem risinājumiem; DoH! DNS over HTTPS; tīmekļa lietojumu drošība; mobilo iekārtu droša izmantošana valsts un pašvaldību iestādēs; paredzēta arī paneļdiskusija par e-adreses ieviešanu un izaicinājumiem, kā arī iepazīstināsim ar CERT.LV aktualitātēm.
Februāra pēdējā nedēļas nogalē Igaunijā SEB un Swedbank klienti piedzīvoja masveida pikšķerēšanas kampaņu ar mērķi izkrāpt sensitīvu bankas klientu informāciju un veikt nesankcionētus naudas pārskaitījumus. Nedēļu vēlāk šādu pašu kampaņu piedzīvoja arī Latvijas SEB bankas klienti. Tiek pieļauts, ka līdzīgi uzbrukumi varētu tikt vērsti arī pret citu banku klientiem Latvijā.
Šajā ziņu izlaidumā: iespējams iepazīties ar jauno regulējumu, kas saistošs pamatpakalpojumu un digitālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī piedāvājam nelielu ieskatu šī gada praktiskajās kiberdrošības mācībās "Crossed Swords 2019". Iekļauti arī jaunākie kiberstāsti, statistika un kiberlaikasptākļi.
Jaunie MK noteikumu grozījumi papildina 2018. gada 11. oktobra grozījumus Informācijas tehnoloģiju drošības likumā, ar kuriem Latvijā tika ieviesta 2016.gada 6.jūlija direktīva 2016/1148 (NIS direktīva), kuras mērķis ir visās ES dalībvalstīs noteikt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību.
Ikgadējās tehniskās kiberdrošības mācības „Crossed Swords 2019” tika organizētas Tallinā, Igaunijā, sadarbojoties NATO apvienotajam kiberaizsardzības izcilības centram (CCDCoE) un CERT.LV. Mācību galvenā uzmanība tika vērsta uz sarkanā karoga komandu ofensīvo prasmju attīstību kiberoperāciju plānošanā, izpildē un reaģēšanā uz apdraudējumu.
Kibernoziedznieki turpina rast arvien jaunus veidus, kā cilvēkus apmuļķot. Arvien populārāks kļūst jaunais krāpšanas veids – personalizētā krāpšana. Kibernoziedznieki ievāc vai nopērk informāciju par miljoniem cilvēku, un tad izmanto šo informāciju, lai personalizētu uzbrukumus. Rakstā nodemonstrēts, kā šie uzbrukumi darbojas, izanalizējot tipisku piemēru.
